3. Leģendas un īstenība, jeb stāsta iesākums par Pēteri Batenu

Neko par hercoga Jēkaba valdīšanas Grobiņas periodu nav pateicis savā 1904. gadā jau otrajā izdevumā iznākušajā grāmatā “Kurzemes hercogistes vēsture” Dr. Augusts Zerafims. Tāpat nekas būtisks nav atrodams populārajā un ar faktu materiāliem bagātajā J. Juškeviča 1931. gadā izdotajā grāmatā “Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē”. Erudītais Liepājas vēsturnieks Aleksandrs Vēgners savā 1898. gadā izdotajā “Liepājas pilsētas vēsturē” ar frāzi, ka hercogu mēs vēl 1661. gada aprīlī sastopam Grobiņā, kad viņš svinīgi sagaida Vācu ķeizara sūtniecību, netieši apliecina, ka viņam nav pat zināms, cik ilgi Grobiņa ir bijusi hercoga rezidence.

A. Vēgners vienīgi norāda, ka par lielo postu liecina arī tas, ka Grobiņas novadā, kas savā laikā deva trešo daļu no Prūsijas hercogistes eksporta, tagad pat hercoga ģimenei bija jāsastopas ar pārtikas problēmām, jo hercogiene Luīze Šarlote kādā vēstulē sūdzas par gaļas trūkumu - pastāvīgās zivju barības dēļ viņai sākot rasties veselības problēmas. Viņa jau domājot par savu sudrablietu pārdošanu.

Uz šo periodu A. Vēgners kā īstenību attiecina Žvārdes un Kursīšu mācītāja Georga Vilhelma Krīgera izdotajā 1733. gada Kurzemes kalendārā ievietoto leģendāro nostāstu par hercoga izglābšanos Liepājas apkārtnē no nāves briesmām. Medījot (laikam jau, lai sarūpētu kādu gaļas gabaliņu ģimenei, kam apnikušas nebeidzamās zivju dienas), iestidzis kādā purva muklājā, no kura to izglābis viņa kalpotājs Batens. Aiz pateicības šo apkārtni tad hercogs arī Batenam uzdāvinājis un Batens te uzcēlis muižu. No Batena uzvārda arī esot radies šīs Batas muižas (tag. Cimdenieki) nosaukums. Esot gan arī izteikts viedoklis, ka muižas sākotnējais nosaukums varētu būt bijis – Bada muiža, kā tas atzīmēts 1702. gada kartē.

Tā kā Pēterim Batenam hercoga Jēkaba saimnieciskās darbības Grobiņas periodā būs sevišķi izcila loma, tad vispirms pacentīsimies tikt skaidrībā ar šo personību.

Pagaidām senākā atrastā liecība par Pēteri Batenu attiecināma jau uz 1644. gadu. Hercoga Jēkaba audžumāte hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna, kas jau dzīvoja savā atraitnes tiesā Dobeles pilī 1644.g. 3. jūnijā rakstīja hercogam Jēkabam, ka tā kā karaļa licente Liepājai un Ventspilij ir atcelta, tad viņa lūdz hercoga mandātu Ventspils iecirkņa rakstvedim un Liepājas krasta soģim, lai no katras ostas licentnaudas saņemtu pusi no viņai pienākošamies 1000 dālderiem. Šo lūgumu hercogiene atkārtoja vēl 1644. gada 30. jūnijā un acīmredzot saņēma formālu hercoga Jēkaba piekrišanu.

1644. gada 6. jūlijā hercogiene Elizabete Magdalēna uzrakstīja vēstuli Liepājas licentes sekretāram Ārentam Neištatam (Neustatt) un nosūtīja to ar savu muižas rakstvedi Gerhardu Kohu. Hercogiene prasīja, lai pret kvīti Koham tiktu izsniegti 500 dālderu no licentes naudas. 11. jūlijā Liepājas licentes sekretārs atbildē Elizabetei Magdalēnai rakstīja, ka viņš to pašlaik nevar izdarīt, jo pēc hercoga Jēkaba 3. jūnija rīkojuma viņam bijis jāizmaksā Kēnigsbergas tirgotājam Pēterim Batenam 2000 dālderu un viņš tam izmaksājis visus kasē esošos 1400 dālderus. Kopš 11. maija Liepājā ir ienākusi tikai viena Lībekas šķute, tāpēc arī licentes kase ir tukša. Ir cerības, ka drīzumā ienāks viens Holandes kuģis, tad arī kasē ienāks nauda. Šī vēstule ir nozīmīga, pirmkārt ar to, ka sniedz informāciju par Pēteri Batenu, kā Kēnigsbergas tirgotāju un otrkārt raksturo tirdzniecisko situāciju Liepājā šai laikā. Stāvoklis kuģniecībā ir pilnīgā krīzes stāvoklī.

1644. gada 3. septembrī Liepājas licentes sekretārs Ārends Neištets rakstīja Elizabetei Magdalēnai, ka viņš esot saņēmis hercogienes 22. augustā rakstīto vēstuli, no kuras redzot, ka esot izpelnījies hercogienes nelabvēlību. Bet tiklīdz ostā esot ienācis holandiešu kuģis un kapteinis ir deklarējis kravu, licentes kasē ir ienākusi nauda, ko viņš ar ekspresi gribējis sūtīt hercogienei. Bet tā kā Liepājas tirgotājs Salomons Hoijers pirms astoņām dienām teicies braukt uz Jelgavu un iegriezties arī Dobelē, tad nolēmis naudu nosūtīt ar viņu. Šodien Hoijers dodas ceļā un naudu aizvedīs. Tātad, šī epizode mums apliecina to, ka hercoga Jēkaba valdīšanas sākumā Pēteris Batens ir Kēnigsbergas tirgotājs un pilda hercoga Jēkaba komisionāra funkcijas.

No 1653. gada mums jau ir liecības, ka Pēteris Batens darbojās Liepājā kā hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes komisionārs. Par to liecina Batena izsniegtā kvīts par viņam šajā gadā uz Liepāju piegādātajiem rudziem:

no hercoga Bukaišu muižas - 21 lasts un 43 pūri,

no Mežamuižas (Grenzhof, tag. Augstkalne) un

Kukuru muižām - 40 lasti un 25 pūri

un no Sesavas - 21 lasts un 43 pūri.

Kopā - 83 lasti un 27 pūri.

Jāatzīmē gan, ka šeit summējot Batenam radusies neizskaidrojama kļūda, jo 84 pūri pieskaitīti par vienu lastu. Rīgā vienā lastā rēķināja 45 pūrus rudzu vai 48 pūrus kviešu un miežu. Kā redzēsim tālāk Liepājā arī rudzus lastā rēķināja 48 pūrus. Tātad šeit 84 pūri vienam lastam ir nenormāli daudz, bet diviem lastiem par maz.

Interesanti, ka Pētera Batena prombūtnes gadījumos noliktavā saimniekojusi viņa sieva Sofija. 1655. gada 9. janvārī viņa izrakstīja kvīti par saņemto labību no hercoga muižām, kas tika izmērīta Bukaišu muižas pārvaldnieka Mihela Zērgestena klātbūtnē. Šoreiz ievesti rudzi no:

Sesavas - 21 lasts un 46 pūri,

Bukaišiem - 14 lasti un 36 pūri,

Kukuriem - 6 lasti un 24 pūri,

Mežamuižas - 21 lasts un 8 pūri,

Friedrihshof - 9 lasti un 12 pūri.

Kopā - 73 lasti un 30 pūri. (Tātad 48 pūri lastā.)

Tā paša 1658. gada 2. martā Pēteris Batens Liepājā kvitēja hercogienei Luīzei Šarlotei no Nīcas muižas amtmaņa Pētera Koskula saņemtos sešus lastus un 50 pūrus iesala, bet 13. martā atkal Sofija Batena no Pētera Koskula saņēma 90 lastus iesala. 1658. gada 27. martā Pēteris Batens Liepājā izsniedza hercogienei Luīzei Šarlotei kvīti par vēl 100 pūriem no Pētera Koskula saņemtu iesalu.

No 1658. gada 20. maija Pētera Batena rēķina hercogam Jēkabam redzams, ka rudzu cena bijusi 48 dālderi par lastu, bet iesala cena būs bijusi 50 dālderi par lastu ( rēķinā ierakstītie 50 dālderi par pūru laikam jāuzskata par Batena pārrakstīšanās kļūdu). Uz šī rēķina ir hercoga kancelejā izdarīta atzīme, ka tas ir pēdējais Batena no Liepājas atsūtītais rēķins (periodā pirms hercoga gūsta).

Pēc hercoga Jēkaba ierašanās Grobiņā sākās ļoti aktīva Pētera Batena sadarbība ar hercogu. Liekas tieši šajā periodā Batens arī ieguva minēto muižu.

Var jau būt, ka Batens ir arī glābis hercoga Jēkaba dzīvību, bet par to mums nav nekādu dokumentālu liecību, taču zināmu skaidrību Batas muižas lietā ienes kāds nākošā hercoga - Jēkaba dēla Frīdriha Kazimira 1684. gada 7. novembrī Jelgavā izdots dokuments.

Tas apliecina, ka hercogs Jēkabs Pēterim Batenam daļēji aiz žēlastības (tātad, kā atlīdzību par pakalpojumiem), daļēji kā ķīlu viņam, viņa sievai un pameitai uz mūžu nodevis mirušā Mārtiņa Šomēlija muižu Grobiņas pilsnovadā. Tagad (t.i., 1684. gadā), kad Pēteris Batens un viņa pameita jau ir miruši, Batena padēls, Liepājas rātskungs Johans Konrāds griežas pie hercoga Frīdriha Kazimira un paskaidro, ka viņa māte (Sofija Batena), kurai uz dzīves laiku valdījumā ir Batas muiža, ir ļoti vārga un tik tikko turas pie dzīvības, tāpēc jāatrisina muižas tālākais piederības jautājums. Batens muižu bija dabūjis kā ķīlu pret 6000 dālderu aizdevumu hercogam Jēkabam. Bet pēc tam Batens ir veicis vēl divus aizdevumus hercogam, kuri dzēšami ar 9803 florīniem. Tāpēc Frīdrihs Kazimirs nodod Batas muižu mūža valdījumā Johanam Konrādam un viņa sievai Suzannai Tegderei ar nosacījumu, ka līdz ar to šie 9803 florīni skaitās dzēsti, bet aizdotos 6000 dālderu pēc viņu nāves hercogs izmaksās viņu mantiniekiem.

Vārdu sakot, Batas muižu Pēteris Batens bija ieguvis ķīlā pret 6000 dālderu lielu aizdevumu kara posta dēļ finansu krīzē nokļuvušajam hercogam Jēkabam. Par hercoga Jēkaba naudas grūtībām Grobiņas periodā mums vēl būs iespēja pārliecināties.

Tieši šajā laikā Pēteris Batens iegūtajā muižā izvērsa celtniecības darbus. 1661. gada 9. janvārī hercogas Jēkabs lika mežsargam Johimam Hākam uz Pētera Batena muižiņu piegādāt 60 sienas baļķus 5 pēdu garus un 2 šokus kāršu. Šo rīkojumu hercogs atkārtoja vēl 14. februārī. 1661. gada 12. februārī hercogs Jēkabs lika Nīcas amtmanim Heinriham Koskulam piegādāt Pēterim Batenam 20 zāģbaļķus. 1661. gada 17. martā hercogs Jēkabs no Grobiņas uzdeva Liepājas krasta soģim nosūtīt Pēterim Batenam celtniecības veikšanai Bārtas namdari Valtu, bet viņa vietā pilsētā atstāt viņa dēlu. 22. martā hercogs Jēkabs no Grobiņas vēlreiz rakstīja Liepājas krasta soģim par strādnieku nosūtīšanu Pēterim Batenam celtniecības darbos.

(Mēroga trūkums un shematisms senajos plānos rada neskaidrību par to vai Batens atjaunoja bijušo Šomēlija muižu, vai savu muižu cēla citā vietā uz bijušās Šemēlija muižas zemes. Šomēlija muiža 1637. gada plānā ir iezīmēta tuvāk Grobiņai, bet Batena muiža 1702. gada plānā tuvāk Liepājas ezeram.)

1660. gada 29. decembrī hercogs Pēterim Koskulam lika piegādāt Pēterim Batenam 30 vezumus malkas, bet 26. februārī vēl 20 asis

Par hercoga uzdevumā veiktajiem Pētera Batena darījumiem šajā periodā liecina tas, ka 1661. gada 14. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas deva rīkojumu Liepājas tirgotājam Johanam Grotam pie viņa esošos hercoga 1200 dālderus izmaksāt Pēterim Batenam.

1661. gada 4. jūnijā hercogs Jēkabs Grobiņā pavēlēja izsniegt Pēterim Batenam priekš viņa un viņa sievas 400 dukātu (2400 florīnu).

Šajā laikā Pēteris Batens hercoga uzdevumā kārto arī kuģu nofraktēšanas lietas.

Tā 1661. gada 18. martā Pēteris Batens no Liepājas rakstīja Abrahamam Koppmanam Hamburgā un uzdeva viņam hercoga vārdā nofraktēt kuģi ar 20 vīriem braucienam par 1875 florīniem mēnesī. Frakts nauda uz interesēm jāsaņem no hercoga rezidenta Paradona Ēlera. Jāsameklē labs kapteinis un jāpieņem no viņa zvērests hercogam. Uz kuģa jāņem ne vairāk par 20 cilvēkiem, ja iespējams jāiztiek ar 18. Kuģis jāapdrošina ne augstāk par 1½ % un tikai Holandē. Kuģa stāvokli pārbaudīs hercoga kuģu namdaris.

Par Pētera Batena lomu hercoga Jēkaba darījumu veikšanā pēc viņa atgriešanās Jelgavā liecina Hercoga biežā korespondence. Viņš no Jelgavas rakstījis uz Liepāju Pēterim Batenam 1661. gada 17. oktobrī, 10., 12., 14., 18., 25., un 26. novembrī. 12., 14., 16., un 30. decembrī, kā arī 1662. gada 23. janvārī.

Ar Pēteri Batenu mēs sastapsimies arī turpmāk, sekojot hercoga Jēkaba darbībai Grobiņas periodā.

Attēlā: Zviedru karaspēka dislokācijas plāns Liepājā un apkārtnē 1702. gadā. Plānā atzīmēta Batas muiža (Baddenshof).