8. Flotes atjaunošana

Hercoga Kuldīgas pils Bruņinieku zālē bija 44 hercoga Jēkaba kuģu gleznojumi. Tos aprakstījis un arī vēl citus uzskaitījis Kurzemes hercogistes hronists Kuldīgas ārsts Johans Georgs Veigands. Izmantojot šo sarakstu un papildinot to ar arhīvā atrastajām liecībām, līdz šim vispilnīgāko hercoga Jēkaba kuģu sarakstu ir publicējis J. Juškevics grāmatā “Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē”. Šajā sarakstā ir iekļauti 97 kuģi. Košajā 2002. gadā iznākušajā Artura Eižena Zalstera grāmatā “Hercoga Jēkaba burinieki”, balstoties uz Kurzemes hercogu arhīva kuģu rēķinu krājumu, ir iekļauts saraksts ar 35 kuģu nosaukumiem.

Taču mūs interesē, cik kuģu bija hercogam, sākoties zviedru iebrukumam hercogistē un kāds bija stāvoklis pēc hercoga atgriešanās no gūsta. Uz pirmo jautājumu atbildi sniedz minētā Zalstera grāmata. Tās pielikumā ir iekļauti Dr. Mārītes Jakovļevas izraksti no Prūsija valsts slepenā arhīva Berlīnē. Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs Vilhelms 1658. gada beigās un 1659. gada sākumā, kad zviedri iebruka Kurzemē un hercogu Jēkabu ar ģimeni aizveda gūstā, uzdeva ievākt ziņas par to, kur un kādi viņa svaiņa kuģi atrodas. Vispilnīgāko sarakstu (19 kuģu nosaukumi) 1659. gada 14. janvārī iesūtīja hercoga Jēkaba faktors Amsterdamā Heinrihs Mombers. Hercoga faktors Kopenhāgenā Frīdrihs Pepings ir minējis vēl trīs kuģus, kurus neatrodam Mombera sarakstā. Tātad pavisam 22 kuģi. No citiem ziņojumiem redzam, ka pēc tam, kad zviedri ieņēmuši Jelgavu, no Ventspils uz Lībeku paspējuši aizbraukt trīs, bet uz Dancigu divi kuģi. Ventspilī palikuši pieci jauni kuģi, tiem jau bijušas gatavas buras, vēl tikai atlicis sagādāt tauvas, mastus un pārējo aprīkojumu. Bez tam kuģu būvētavā uz sauszemes palikuši trīs kuģi: viens iesākts, otrs pusgatavs un trešais gandrīz gatavs.

Un tagad palūkosimies, kādu ainu mums rāda hercoga Jēkaba Grobiņas perioda korespondence.

Jau 1660. gada 31. jūlijā hercogs Jēkabs rakstīja no Grobiņas, ka kara laikā bojā gājuši daudzi kuģi. Lieli zaudējumi hercogam radušies Mēmeles pils ugunsgrēkā. Sadeguši arī visi kuģi, kas bijuši Mēmelē. (Mums šo kuģu nosaukumi nav zināmi.) Šajā vēstulē pieminēts arī kuģis (1.) “Crocodilla” (Kuģu nosaukumi katru reizi rakstīti tādā formā, kā tie atrodami attiecīgajā dokumentā)

(J. Juškeviča sastādītajā hercoga Jēkaba kuģu sarakstā Nr. 14. - “Der Crocodill” (“Krokodils”), korvete ar 24 lielgabaliem. 1651./52. un 1653. gadā apmeklējis Gambiju, 1653. gadā Norvēģiju, 1655. gada maijā un 1658. gada augustā izbraucis no Ventspils uz Enguri un Kauguriem, 1652. gada beigās Helsinkos. 1658. gada oktobrī ar 12 lielgabaliem izglābies no Ventspils uz Dancigu, kur palika līdz Olivas mieram.)

1660. gadā “Krokodils” atgriezās Ventspilī. 1660. gada 31. oktobrī hercogs Jēkabs rakstīja Ventspils štrandfogtam, lai viņš nodrošinātu kapteini Lorencu Zensenu ar kuģim “Crocodilla” vajadzīgo pārtiku. 1661. gada 13. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas nosūtīja pavēli Ventspils štrandfogtam vairs neizsniegt kapteinim Lorencam Zensenam pārtiku, bet kapteinim Zensenam, tajā pašā dienā paziņoja, ka viņš no dienesta atlaists un var vākties, kur vēlas.

1661. gada 5. februārī hercogs Jēkabs rakstīja Momberam uz Amsterdamu, ka (2.) “Temperantia” nevar sūtīt uz Portugāli, jo tas ir vecs. Tāpēc uzdod to izremontēt tikai tik daudz, lai varētu pārbraukt uz Kurzemi. kur to varētu izmantot vismaz būvkokiem.

(J.Juškeviča sarakstā Nr. 87. - “Die Temperantia” (“Mērenums”), fregate ar 30 lielgabaliem.1654.gadā divreiz,1656. gadā divreiz, 1657. gadā trīsreiz,1658. gadā četrreiz, izbraukusi no Ventspils uz Kauguriem. 1658. gadā oktobrī izglābies no Ventspils bez lielgabaliem uz Klaipēdu, no kurienes aizbraucis caur Zundu uz Amsterdamu, kur minēts 1659. gada martā. Pēc Mombera saraksta 1659. gada 14. janvārī vēl Mēmelē)

Jau 1660. gada 2. novembrī hercogs Jēkabs bija rakstījis kapteinim Jakobam Dausenam uz Amsterdamu, lai viņš brauc uz Nanti vai Bordo Francijā un iepērk vienu kuģa kravu sāls un 20 mucas vīna. Mēs jau minējām, ka 22. februārī hercogs Jēkabs rakstīja Heinriham Momberam, ka viņš jau vairākkārt esot rakstījis “Temperantia” remonta lietā. Tam būtu jānotiek pēc iespējas ātrāk, jo ir dots rīkojums kapteinim Jakobam Dausenam braukt uz Franciju pēc sāls un paņemt 10 mucas Anžū vīna un vēlākais aprīļa beigās atgriezties Kurzemē, jo sāls ir vajadzīga lopu iepirkšanai. 12. martā hercogs atkal rakstīja Henriham Momberam, ka kuģim Nantē jāuzņem 10 mucas jeb 40 ūkšas vīna un pārējais jāpielādē ar sāli. Tas maksās 3 vai 4 tūkstošus dālderu. 1. martā hercogs Jēkabs rakstīja Momberam, atbildot uz viņa 25. un 29. janvāra vēstulēm un atkal skaidroja uzdevumu - remontēt “Temperantia”, lai varētu veikt plānoto braucienu. 29. martā hercogs Jēkabs vēlreiz rakstīja Momberam par Temperantia remontu.

Tomēr kuģa remontdarbi neveicās. 20. aprīlī hercogs Jēkabs deva rīkojumu Jakobam Dausenam dienu un nakti veikt kuģa takelēšanu un savlaicīgi ziņot, kas nepieciešams, lai darbā nebūtu aizķeršanās. Nākošā dienā hercogs atkal sūtīja vēstuli Dausenam.

Mombers 26. martā rakstīja hercogam, ka izdevumi par “Temperantia” remontu bijuši 1300 florīnu.

29. aprīlī hercogs rakstīja Momberam, ka ar 12. aprīļa pastu ir saņemti viņa rēķini. Gribētos vēl saņemt pie tiem klāt atbilstošos dokumentus. Hercogs pateicās par sāli un vīnu. Tātad jāsecina, ka “Temperantia” atgriezies Kurzemē.

13. jūnija vēstulē Momberam izsaka prieku, ka Amsterdamā ir ieradies “Temperantia”.

4. jūlijā hercogs rakstīja savam Dancigas faktoram Albertam Lauem, ka Mombers ar “Temperantia” brauks uz Kurzemi un tad arī Lauem jāatbrauc. Par Mombera braucienu uz Grobiņu mēs turpmāk runāsim īpaši.

24. jūlijā hercogs Jēkabs deva uzdevumu Ventspils kuģu namdarim Gertam Jansenam savest kārtībā “Temperantia”. Šis rīkojums tika atkārtots 9. augustā.

Un tā mēs redzējām, ka vecais kuģis “Temperantia” 1661. gadā tika salabots un sekmīgi veica reisus no Amsterdamas uz Franciju, atgriezās Kurzemē un vēlreiz aizkuģoja uz Amsterdamu un atgriezās. Un hercogs lika to sagatavot nākošiem reisiem.

1661. gada 19. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja savam faktoram Paridanam Ēleram Hamburgā. Par Ēlera iecerēto (3.) “Fidelitas” remontu hercogs raksta, ka to var darīt, ja ir zināma kuģim frakts.

(J. Juškeviča sarakstā Nr.23. "Fidelitas” (“Uzticība”) – fregate ar 20 lielgabaliem 1658./59. gadā ar 130 lastiem rudzu un 20 lielgabaliem atradusies Hamburgā. Iespējams, ka attiecībā uz rudziem varētu būt kāds pārpratums, jo Mombera 1659. gada 14. janvāra sarakstā par Hamburgā esošo “Fidelitas” atzīmēts, ka tā kravnesība ir 130 lastu un tam ir 14 lielgabalu.)

Tomēr hercoga domas par šī kuģa izmantošanu mainījās. 12. martā viņš rakstīja uz Hamburgu Paridanam Ēleram, ka kuģis vajadzīgs viņam pašam un tāpēc to nevar izfraktēt. Hercogs uzdeva nodot vēstuli kuģu namdarim, kas, domājams, drīz ieradīsies pie viņa Hamburgā uz sarunām.

Jau 1. martā hercogs bija rakstījis kuģu namdarim Gertam Jansenam, lai viņš brauc uz Hamburgu un saremontē kuģi “Fidelitas”. Bet 12. marta vēstulē Jansenam hercogs uzdeva braukt uz Hamburgu, kuģi neremontēt, tikai apskatīt un pierakstīt veicamos darbus un novērtēt, cik izmaksās remonts. Par to būs jāziņo pēc ierašanās. No Lībekas Jansenam jābrauc ar kuģi uz Ventspili. Pa ceļam jāapskata kuģi Lībekā un jānovērtē to remonta izmaksas. Mēmelē jāpaņem līdz nolīgtie matroži. 11. aprīlī hercogs nosūtīja rīkojumu kuģu namdarim Gertam Jansenam braukt uz Liepāju vai Mēmeli. Ceļam nauda saņemama pie Mombera.

18. martā hercogs rakstīja Paridonam Ēleram, kādi rīkojumi ir doti par kuģošanu Abrahamam Kopmanam. Tās pašas dienas vēstulē uz Hamburgu Abrahamam Kopmanam hercogs rakstīja, ka “Fidelitas” jāsūta uz Karību salām un vēl viens labs kuģis jāsagatavo braucienam uz Gvineju. Taču šie pasākumi jātur noslēpumā. Sīkāku instrukciju atsūtīs Pēteris Batens. Bet tajā pašā dienā Pēteris Batens no Liepājas rakstīja Abrahamam Kopmanam uz Hamburgu: viņam hercoga vārdā jānofraktē kuģis ar 20 vīriem braucienam uz “Lībijas brīvajām salām” (Āfriku) par 1875 florīniem mēnesī. Frakts nauda uz interesēm jāsaņem no Paradona Ēlera; jāsameklē labs kapteinis un jāpieņem no viņa zvērests hercogam. Uz kuģa ņemt ne vairāk par 20 cilvēkiem, ja iespējams iztikt ar 18. Apdrošināt ne augstāk par 1½ % un tikai Holandē. Kuģa stāvokli pārbaudīs hercoga kuģu namdaris. Kuģa rullis: kapteinim 25 dālderi 30 florīnu; stūrmanim – 16 dālderu 20 florīnu; galdniekam – 10 dālderu 12 florīnu; bocmanim – 8 dālderi 10 florīnu; koham – 8 dālderi; konstāpelim – 8 dālderi; matrožiem – 5 dālderi.

Jau 22. februārī hercogs Jēkabs rakstīja Brandenburgas kūrfirsta rezidentam Hamburgā Dītriham fon Eicenam (arī Frīdrihs van Eicens), ka iepriekšējā rezidenta (Paradona Ēlera) darbība viņu neapmierina, tāpēc viņš vēlas, lai šos pienākumus uzņemtos Eicens. Tālāk seko plašs traktāts kā jāsastāda norēķini, atskaites un ziņojumi. 16. maijā hercogs Jēkabs rakstīja Dītriham fon Eicenam jau kā savam Hamburgas rezidentam, ka “Fidelitas” aprīkošanas izdevumi daudzkārt pārsnieguši tos, ar kādiem viņš rēķinājies.

22. martā hercogs rakstīja Henriham Momberam, ka saņēmis no viņa trīs vēstule., bet tā kā līdz nākošajam pastam maz laika, tad pagaidām tās paliks neatbildētas. Hercogs vēlreiz pieprasa ziņas, kāds ir stāvoklis un kas tiek darīts (4.) “Invidia” lietā.

(J.Juškeviča sarakstā Nr. 43 – “Invidia” (“Skaudība”) – fregate; 32 lielgabali, 1653. gadā ceļā uz Gambiju holandiešu nolaupīts.)

Tātad arī vecās lietas hercogs neaizmirsa.

26. martā hercogs Jēkabs rakstīja savam faktoram Frīdriham Pepingam Kopenhāgenā par naudas lietām un lika atsūtīt ziņas par galioti (5.) “Cavalier”.

(J.Juškeviča kuģu sarakstā Nr.8. “Der Cavalier” - divklājs ar 40 lielgabaliem. 1658. gada augustā aizbraucis uz Tobago tikai ar 6 lielgabaliem un 1659. gadā atbraucis uz Holandi. Mombera 1659. gada 14. janvāra sarakstā – devies uz Vestindiju.)

29. martā hercogs Jēkabs vēstulē Henriham Momberam rakstīja par apdrošināšanas naudas iekasēšanu. Nevajag palaist tādu, kaut nelielu summu, kura pienākas par diviem kuģiem, par kuriem iemaksāti 20 000 florīnu. Pirmais no tiem ir (6.) “Prudentia” .

(J. Juškeviča sarakstā: Nr. 78. “Die Prudentia” (“Gudrība”) – fregate; 34 lielgabali. 1652. un 1654. gadā apmeklējis Gambiju, 1658./59. gadā atrodas Amsterdamā (180 lastu liels, ar 20 lielgabaliem); Tāpat arī H. Mombera sarakstā.)

Otrais – (7.) “Patientia”.

(J. Juškeviča sarakstā Nr.71. “Die Patientia” (“Pacietība”) – fregate, 28 lielgabali. 1652. gadā apmeklējis Dāniju, 1653. gadā izbraucis uz Gambiju ar kareivju rotu (5 virsnieki, 14 apakšvirsnieki, 67 kareivji), 1657. gadā nozīmēts uz Indiju, 1658./59. gadā atradies Amsterdamā (120 lastu liels ar 18 lielgabaliem), 1660 gadā pie Lisabonas to sagūstījuši portugāļi.)

25. aprīļa vēstulē hercogs Jēkabs sakarā ar “Temperantia” remonta izmaksām atgādina Mombēram, ka agrāk gan viņš solījis tās segt no kuģa (8.) “Der Junge Printz” .

(J. Juškeviča sarakstā Nr. 75 “Der jünger Prins von Churlandt” (“Jaunais Kurzemes princis”) - divklājs, 40 lielgabalu. 1658./59. gada ziemā atradies Portugāles ūdeņos (120 lastu liels ar 16 lielgabaliem). 1659. gada martā ar 40 lielgabaliem atradies Hamburgā.)

1661. gada 24. jūnijā hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja kapteinim Jellem Hillim, ka viņam no Ventspils ar kuģi (9.) “Islender” jāiet uz Zundu, tad Francijā uz Nanti, kur sagaidīs hercoga faktors Renjē fon Bīrens. Nantē jāpaņem tik daudz sāls, cik var uzņemt un ātri jādodas uz Māsu un arī tur jāuzņem baltā sāls. Pēc kravas saņemšanas ātri jādodas uz Zundu un Liepāju, un pēc tam uz Rīgu. Braucienam jānorisinās ātri.

Tajā pat dienā hercogs nosūtīja rīkojumu kapteinim Lenertam Šteketam doties uz Nanti pie Renjē fon Bīrena. Uz Nanti brauks kuģis pēc sāls. Par to vēl rakstīs Pēteris Batens. Par Pētera Batena Štaketam sūtīto naudu kuģis jāpiekrauj ar labu sāli, lai tas pēc iespējas ātrāk varētu doties atpakaļ reisā.

1661. gada 6. oktobrī, kad hercogs Jēkabs pārcēla savu rezidenci atpakaļ uz Jelgavu, ceļā no Skrundas viņš rakstīja Jellem Hillim un deva rīkojumu pēc tam, kad ieradīsies Zundā, braukt ar kuģi “Islender” uz Liepāju un kravu nodod Pēterim Batenam.

(J. Juškeviča sarakstā Nr. 47. “The Icelander” (“Islandietis”) - galiote ar 15 lielgabaliem. 1658. gadā pārvedis kolonistus uz Tobago, 1659. gada janvārī, 60 lastu liels, bez lielgabaliem atradās vēl Lībekā un tikai vēlāk aizbraucis uz Tobago, ar 15 lielgabaliem. 1661. gada aprīlī un 1662. gadā divreiz izbraucis no Ventspils un Enguri un Kauguriem. 1675. gadā no Ventspils divreiz braucis uz Kopenhāgenu, kur apķīlāts un izlietots kā dedzinātājs; vēlāk dāņi to atdevuši atpakaļ.)

14. jūlijā hercogs Jēkabs deva rīkojumu kapteinim Jakobam Dausenam doties uz Franciju. Vispirms jābrauc uz Lībeku pie hercoga faktora Bērenda Frēzes un tur jāveic kuģa (10.) “David” inventarizācija. Pēc tam jāturpina reiss uz Hamburgu, kur jāatrod hercoga kuģis (11.) “Princesin”, tas jāapskata un uz drīzāko jāziņo par tā stāvokli. Tāpat Kopenhāgenā jāapskata kuģis (12.) “Pax” un jāraksta ziņojums hercoga faktoram Kopenhāgenā Frīdriham Pepingam.

(J.Juškeviča sarakstā Nr.53. “Der König David” (Ķēniņš Dāvids) -fregāte, 32. lielgabali. 1658. gadā aizvedis kolonistus uz Tobago, 1659. gadā atgriezās Eiropā, kur palika Lībekā. Nr. 77. “Die Prinzessin von Churlandt” (“Kurzemes princese”) - divklājs, 40 lielgabalu. 1658. gada oktobrī izbraucis no Hamburgas uz rietumiem.160 lastu liels ar 20 lielgabaliem. Nr. 72. “Die Pax” (“Miers”) - divklājs, 46 lielgabali. 1656. gada rudenī pārvedis kolonistu transportu uz Tobago, 1658.g.oktobrī atradies Kopenhāgenā (200 lastu liels, ar 36 lielgabaliem), kur 1659. g. maijā līdz Olīvas mieram izlietots kā Brandenburgas kuģis.)

1661. gada 14. jūlijā hercogs Jēkabs no Grobiņas nosūtīja rīkojumu uz Franciju par sāls iepirkšanu un paskaidroja, ka Jakobs Dausens no šejienes dosies līdz Lībekai un tad ar kuģi Konnig Dawid dosies uz Franciju.

1661. gada 15. jūlijā hercogs Jēkabs no Grobiņas nosūtīja rīkojumu Lībekas faktoram Bērendam Frēzem nodot kuģi “Konig Dawid” Dausenam braucienam uz Franciju pēc sāls, Eicenam Hamburgā uzdeva pacelt “Princesin”,lai tad, kad ieradīsies Dausens, viņš varētu to apskatīt līdz pat ķīlim, bet Frīdriham Pepingam Kopenhāgenā tika uzdots izsniegt Dausenam, kad tas ar “König Dauid” dosies uz Franciju 6 lielgabalus ar 20 lodēm katram. Dausenam esot arī uzdots apskatīt “Pax” līdz ķīlim.

18. jūlijā hercogs vēlreiz rakstīja Bērendam Frēzem Lībekā par kuģa “König David” nodošanu Dausenam, bet 25. jūlijā atgādināja Dītriham fon Eicenam pacelt Princesin, lai Dausens varētu apskatīt.

14. augustā hercogs Jēkabs rakstīja Ventspils amtmanim Vilhelmam Grollam, ka saņēmis ziņu par to, ka kapteinis Jakobs Albertss no kuģa “Konnig David” noņēmis kabeļtauvas un tā kuģi pilnīgi ruinējis.

15. augustā hercogs Jēkabs rakstīja Bērendam Frēzem par Dausena ekipēšanu.

22. augustā hercogs Jēkabs no Ventspils rakstīja Frīdriham Pepingam un atgādināja sakārtot “Pax” un turēt to gatavībā līdz laikam, kad ieradīsies hercoga ļaudis.

1661. gada 6. oktobrī hercogs Jēkabs no Skrundas rakstīja kapteinim Lenartam Štorhem un uzdeva pēc tam, kad ieradīsies Zundā, ar kuģi (13.) “Ringel Taube” braukt uz Ventspili, kur sāli nodot krasta soģim.

(J. Juškeviča sarakstā Nr. 79. “Die Ringeltaube” (“Balodis”) - korvete, 24 lielgabali, citu ziņu nav.)

Un tā mums hercoga Jēkaba Grobiņas perioda korespondencē izdevās atrast pieminētus 13 kuģus, no kuriem saglabājušies bija vairs tikai 8. Tie bija diezgan veci kuģi, kuriem bija nepieciešams remonts, to aprīkojums lielākoties bija izsaimniekots vai izlaupīts. Jūrā šajā periodā izgāja tikai 5 – “Cocodilla”, “Temperantia”, “Islender”, “König David” un “Ringel Taube”. Saremontēts un ekipēts reisam uz Āfriku tika arī “Fidelitas”, bet “Princesin” un “Pax” remonts vēl netika uzsākts.

Bez šiem 1660. gadā hercogam būs bijuši arī vēl kādi citi kuģi, kuru vārdi hercoga korespondencē neparādās. J. Juškevičs pieļāva, ka 1660. gadā hercogam varēja būt 15 – 16 kuģu. Par tik lielu kuģu skaitu jāšaubās. Tomēr par vairāku vārda neminētu kuģu esamību ļauj nojaust hercoga korespondence.

Tā 1661. gada 19. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja uz Kēnigsbergu Hansam Gertneram, kas ziņojis par nepieciešamību pārkrāsot barku, lai atsūta krāsu specifikāciju un darba apmaksas apjomu.

1661. gada 15. janvārī hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja uz Lībeku Bērendam Frēzem, lai atsūta specifikāciju, cik un kādas preces viņš grib sūtīt uz Liepāju vai Ventspili, tad viņam paziņos, kādas kuģa tilpnes un par kādu samaksu tiks iedalītas.

1661. gada 22. februārī hercogs Jēkabs rakstīja Bērendam Frēzem, ka saņēmis viņa vēstuli no Stokholmas un paziņoja, ka drīz sūtīs kuģi uz Zviedriju, lai atvestu uz Ventspili dzelzi un varu. Hercogs grib zināt, vai tiem tagad nav augstas cenas, jo tos tagad eksportē no Zviedrijas uz Lībeku.

28. martā hercogs uzdeva Ventspils amtmanim Vilhelmam Grollam apgādāt kapteiņa Dausena kuģi ar pārtiku. Ja kaut kas pietrūkst Ventspilī, lai ved no Saldus un Skrundas.

22. septembrī hercogs deva rīkojumu Ventspils krasta soģim Gerhardam Blokam nosūtīt kuģi uz Saku.

19. septembrī hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja Bērendam Frēzem uz Lībeku par enkuru piegādi lielajiem kuģiem.

Par flotes atjaunošanu liecina hercoga rūpes par kapteiņu nolīgšanu. 21. aprīlī hercogs Jēkabs rakstīja kapteinim Lenartam Štaketam, ka viņš tiek pieņemts dienestā un lai brauc šurp uz Liepāju. 28. aprīlī hercogs Jēkabs rakstīja Ventspils amtmanim Vilhelmam Grollam, lai darbā pieņemtais kapteinis brauc uz Enguri, piekrauj kuģi ar plankām un brauc uz Ventspili un tur gaida tālākos rīkojumus. Par to pašu citā šīs dienas vēstulē hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja Kristofam Kālavam, ka Lenards Stakets ir ielikts par kapteini un nodevis zvērestu. Lai viņš pirmajā reisā brauc uz Enguri. Uzdod ekipēt viņa kuģi.

22. augustā hercogs Jēkabs no Ventspils rakstīja Dītriham fon Eicenam par kapteiņu nolīgšanas kārtību, 12. septembrī izteica viņam atzinību, ka pieņēmis labu kapteini.

Lai kārtotu kuģu būves lietas, augustā hercogs pats devās no Grobiņas uz Ventspili. Pēc tam 7. septembrī hercogs Jēkabs rakstīja Skrundas rentmeistaram Kristiānam Parhemam, ka paredzēts būvēt 12 lielus kuģus pēc veco kuģu parauga.

10.08.2008.