Saturday, March 20, 2010

7. Rūpniecības un amatniecības atjaunošana

Tieši saimniecisku jautājumu kārtošanai hercogs Jēkabs no Grobiņas devās pirmajā ilgstošākajā braucienā pa hercogisti. Par šī brauciena laiku un maršrutu ir sekojošas liecības. Vēl 1660. gada 8. novembrī hercogs Jēkabs no Grobiņas nosūtīja vēstules trim dažādiem adresātiem, bet jau 12. novembrī hercogs Jēkabs no Lutriņiem rakstīja par landtāga sasaukšanu. 15. novembrī hercogs Jēkabs vēl joprojām bija Lutriņos, bet 22. novembrī viņš rakstīja no Kalnmuižas (Berge - Tērvete) landmāršalam Vilhelmam fon Rummelam. 1. decembrī hercogs Jēkabs bija Ekendorfā (Ozolmuiža pie Tukuma). Vismaz jau 18. decembrī hercogs Jēkabs bija atgriezies Grobiņā. Tiesa, hercoga korespondence, kas iezīmē šī brauciena maršrutu, vēl neskar saimnieciskos jautājumus. Tie hercoga Jēkaba korespondencē sāk dominēt tikai ar 1661. gada sākumu, kad jau bija jaušama reāla saimnieciskā atdzīvošanās.
Bet kāpēc gan hercogs būtu vairākas dienas uzturējies Lutriņos, ja ne tāpēc, lai nokārtotu turienes dzelzs manufaktūras darbības atjaunošanu. Tieši šī manufaktūra, kas kopš piecdesmitajiem gadiem pārstrādāja vietējo purva rūdu drīz vien hercoga rūpju lokā, spriežot pēc korespondences, parādīsies visbiežāk. Varbūt tieši tāpēc, ka tas nebūt nebija lielākais hercoga metalurģiskais uzņēmums (J. Juškēvičs uzrāda 1 cepli un vienu lielgabalu lietuvi), ar to bija vieglāk atsākt ražošanas atjaunošanu.
1661. gada 16. aprīlī hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja Lutriņu amtmanim Nikolajam Korfam, ka cepļa rakstvedis (Hüten Schreiber) sūdzējies par to, ka Korfs viņam nepalīdz ne tikai mazās lietās, bet arī divas govis, kuras viņš nodevis izmitināšanai kādam zemniekam, atņēmis un neatdod. Hercogs uzdod Korfam nodrošināt rakstvedi ar visu nepieciešamo, lai hercogam nebūtu jāiztiesā sūdzības. Tajā pašā dienā hercogs nosūtīja vēstuli arī Lutriņu muižu iecirkņa rakstvedim.
9. maijā hercogs Jēkabs Grobiņā izdeva instrukciju jaunieceltajam Lutriņu cepļa rakstvedim Johanam Šēningam. Norēķini viņam jāiesniedz rentmeistaram Kristiānam Parhemam (Parchemo) Skrundā. Visu dienu viņam jābūt pie cepļa un jāraugās, lai darbs tiktu veikts čakli, jāskatās, lai katru dienu no piegādātās dzelzs tiktu izkalti trīs birkavi. Tajā pašā dienā hercogs rakstīja rentmeistaram Parhemam par Šēninga iecelšanu, kā arī aizrakstīja Lutriņu dzelzslietuves rakstvedim Susrepovskim un uzdeva apmācīt amata lietās Johanu Šēningu, kas iecelts par dzelzslietuves cepļa rakstvedi.
7. septembrī hercogs deva norādījumus rentmeistaram Kristiānam Parhemam lodes un granātas gatavot Lutriņos un sūtīt uz Ventspili.
28. septembrī hercogs Jēkabs deva rīkojumu Lutriņu amtmanim Korfam saņemt no Liepājas rātes pret kvīti līdz Mārtiņiem 50 pūru miežu manufaktūras darbinieku iztikai.
Par Skrundas dzelzs manufaktūras, kurā bija ceplis, naglu kaltuve, lielgabalu lietuve un šauteņu darbnīca, darbības atsākšanu liecina 1661. gada 5. martā hercoga Jēkaba no Grobiņas nosūtītais rīkojums Skrundas rentmeistaram Parhemam. Tā ir atbilde uz Parhema vēstuli landhofmeistaram fon der Rekem. Hercogs norāda, ka krusta naglas plēšām var izgatavot turpat Skrundas dzelzsāmurā. Turklāt Skrundā drīzumā ir jāierodas dzirnavmeistaram (Müller; te jāņem vērā, ka tā laika avotos par dzirnavām ir saukta jebkura darbnīca, kurā par dzinējspēku ar rata palīdzību ir izmantots ūdens), lai uzstādītu presi. Tad tur būs jāizgatavo viss, kas nepieciešams dzelzslietuvei. Kalējs steidzami jāsūta uz Rucavu. Līdz laikam, kad ieradīsies dzirnavmeistars arī vadmalniekam jābūt gatavam apstrādāt vilnu.
Darbība atsākās plašajā Engures (Uguņciema) manufaktūrā, kurā bija ceplis, enkuru kaltuve, naglu kaltuve, lielgabalu lietuve, zvanu lietuve un virpotava. 1661. gada 4. aprīlī hercogs Jēkabs no Engures muižu iecirkņa rakstveža Hansam Balcera pieprasīja informāciju par saražotās dzelzs daudzumu.
16. martā hercogs Jēkabs nosūtīja rīkojumu Rendas amtmanim Johanam Georgam Klopmanam uzdot kalējam pārraudzīt abas dzirnavas, lai darbs veiktos ātrāk. Rendā bija ceplis un naglu kaltuve. Tajā pašā dienā hercogs atsevišķā vēstulē uzdeva Rendas manufaktūru pārzinim (iepriekšminātajam kalējam, dzirnavniekam – Müller) Melhioram Gurtam, izpildīt to, ko viņam liks Rendas amtmanis.
1661. gadā atjaunojās arī Ēdas, Baldones, Biržu, Vecmuižas un Jelgavas dzelzscepļu darbība. 12. jūlijā hercogs Jēkabs no Grobiņas nosūtīja bargus rakstus Baldones, Vecsaules, Jaunsaules un Vecmuižas domēņu iecirkņiem par malkas nepiegādāšanu Baldones dzelzslietuvei. 29. jūlijā hercogs Jēkabs Grobiņā pieņēma Johannu fon der Bēku par Baldones cepļa rakstvedi, izsniedza viņam instrukciju un pieņēma no viņa zvērestu. Tajā pašā dienā hercogs aizrakstīja Baldones amtmanim par Bēka pieņemšanu darbā un uzdeva nodrošināt viņa apgādi. Vēl hercogs aizrakstīja Vecmuižas amtmanim Georgam Buksam par Bēka iecelšanu un tā kā viņš vēl lietu nepārzina, tad uzdeva viņu apmācīt un instruēt.
5. augustā hercogs Jēkabs rakstīja Vecmuižas amtmanim Georgam Buksam un norādīja, ka visiem Baldones un Vecmuižas kalējiem jāstrādā dienu un nakti, lai drīzākajā laikā izgatavotu 300 cirvju Gvinejas ekspedīcijas vajadzībām. (Par hercoga koloniālajiem plāniem runa būs turpmāk.)
16. jūlijā hercogs deva rīkojumu Jelgavas un Baldones amatniekiem izgatavot visu nepieciešamo stiepļu vilcēja aprīkojumam, bet ieroču meistaram Mihelam Blomenauam uzdeva izgatavot nelielu ierīci monētu kaltuves vajadzībām.
Jau 2. maijā hercogs Jēkabs, komentējot manufaktūru inspektora Klaudija Halgo Lafontēna atskaiti, viņam rakstīja, ka gribētu zināt, kur palikusi dzelzs, kam bija jānāk no Biržiem (Buschhoff).
12. jūlijā hercogs rakstīja Biržu amtmanim, ka, neskatoties uz hercoga rīkojumu, nav atsūtīta relācija, tāpēc nav zināms, kas tur notiek. Tāpēc stāvokļa noskaidrošanai tiks sūtīts inspektors Lafontēns. Hercogs cerot, ka Biržos ir liels labas dzelzs krājums. Kādi 30 vai 20 birkavi ir jāsūta uz Ventspili. Tie jātur sagatavoti nosūtīšanai un pēc rīkojuma saņemšanas jānosūta. 13. augustā hercogs Jēkabs rakstīja inspektoram Lafontēnam, ka tērauds Biržu kaltuvei jālej pašiem, tāpēc tur jāierīko krāsns ar 5 birkavu ietilpību.
Tajā pašā dienā hercogs Jēkabs rakstīja kambarjunkuram N. Vīgandam uz Kalnmuižu, ka nav izpildīts viņa rīkojums par darba atsākšanu 5 – 6 dienu laikā dzelzs ceplī. Liek rīkojumu izpildīt steidzamības kārtībā un atsūtīt izsmeļošu atskaiti. Nav īsti skaidrs, par kuru dzelzs cepli ir runa, jo Kalmnmuižā dzelzs ceplis nav zināms.
Tomēr jāatzīmē, ka Kurzemē saražotās dzelzs daudzums nenodrošināja hercogistes iekšējās un eksporta vajadzības. Jau 1661. gada pirmajā pusē dzelzi un enkurus lielajiem kuģiem atkal ieveda no Zviedrijas. 9. aprīlī hercogs Jēkabs rakstīja Ventspils iecirkņa rakstvedim, ka nepieņem viņa rēķinu, jo tajā no Zviedrijas ievestajā dzelzī ir ieskaitīta enkuru lokšņu dzelzs, kas jau ir no zemes izvesta. Tāpēc hercogs pavēl rakstvedim iesūtīt pareizu rēķinu, vai arī “viņš tā priekš sevis izkals vienu ķēdi”.
28. jūnijā hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja Andreasam Bertramam von Bergeshāgenam. 28. maija vēstulē viņš esot ziņojis par nodomu ierasties, lai iepirktu 2000 birkavu (?) dzelzs Mēklenburgas hercogam. Tagad to nevarēs sagatavot, jo tā vajadzīga partijas nosūtīšanai uz Rostoku, Lībeku vai Vismaru.
28. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas nosūtīja manufaktūru inspektoram Lafontēnam plašu instrukciju, kā jāuzrauga strādnieki, kā jāizdala strādniekiem labība. Tie, kuri slikti strādā, jāpieliek pie ūdens un maizes. 12. aprīlī hercogs nosūtīja Lafontēnam komentāru par viņa iesniegto ziņojumu. Turpmāk uz muižām dzelzi bez hercoga rīkojuma neizsniegt. Jāzin, cik eksportējamo dzelzi saražo vienā dienā. Pilsētām, kurās paliek muižu zemnieki tie jāpieņem kā dienasstrādnieki un jāmaksā alga. Tēraudkalēja dēlam uz pāris gadiem jāiet uz Dancigu mācīties. Lielgabalu stobru urbējiem jāsniedz norēķins par dzelzs izlietošanu, atskaitoties, cik birkavu dzelzs saņemta un kur palikusi tā, kas nav iestrādāta stobros. Naglu kalēja māceklim jāiet atpakaļ strādāt uz Baldoni.
Speciālistu vervēšana bija viena no grūtāk risināmajām lietām. 1661. gada 12. februārī hercogs Jēkabs rakstīja drātsvalcētājam Augustīnam Krakauam, ka esot saņēmis viņa piedāvājumu strādāt un prasīja, lai paziņo vēlamo atalgojumu. 4. jūlijā hercogs rakstīja stieņu dzelzs kalējam Paulam Ārentam uz Gotlandi. 4. jūlijā hercogs rakstīja uz Holandi Johanam Tilam Falkmeram par nepieciešamo speciālistu sūtīšanu: ir atjaunota šauteņu darbnīca un vajadzīgi visiem darbiem spējīgi cilvēki – meistari ar palīgiem, kas spēj metināt muskešu stobrus, meistari urbšanai un slīpēšanai, kā arī zobenu asmeņu kalējs. Šie ļaudis jānosūta pie hercoga rezidenta Amsterdamā Heinriha Mombēra. 5. jūlijā hercogs rakstīja Mombēram par Johanam Tilam Falkmeram doto uzdevumu sūtīt meistarus.

Daudz trūcīgākas ziņas Grobiņas periodā ir par krāsaino metalurģiju, kas darbojās tikai ar ievestām izejvielām. 1661. gada 26. un 27. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja par vara piegādi no Kēnigsbergas un sakarā ar to notikušajām blēdībām.
18. jūlijā hercogs Jēkabs no Grobiņas deva norādījumus Liepājas krasta soģim attiecībā uz misiņkalēju Johimu Grīnu. Jau nākošais hercoga rīkojums par viņu seko 21. jūlijā. Šoreiz viņš tiek nosaukts par šķīvju kalēju.
22. jūlijā hercogs lika izmaksāt sīklietu kalējam Ernstam Drevleram par 4 skrūvēm 6 dālderus.

Samērā daudz rīkojumu hercogs Jēkabs Grobiņā deva attiecībā uz kokrūpniecību un mežu izstrādi. Tie saistījās gan ar uzsāktajiem Kuldīgas pils atjaunošanas darbiem, gan kokmateriālu eksportu, galvenokārt no Ventspils un Engures ostām.
1661. gada 23. septembrī hercogs Jēkabs rakstīja Seces amtmanim Francim fon Dālenam, ka Grigovicam jāsaņem 20 zāģeru pāri un jāved tie uz Enguri.
1661. gada 2. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas lika Kuldīgas amtmanim Matīsam Kīlenam ar 12 zirgiem piegādāt kokus uz zāģētavas celšanas laukumu. 1661. gada 11. februārī hercogs Jēkabs rakstīja Kuldīgas zāģētavas vadītājam - tā kā zāģētavas iekārtošana ir pabeigta, lai ziņo, cik baļķu dienā tiek apstrādāti, kā arī lai paziņo, cik zirgu nepieciešams nosūtīt zāģētavai. Laikam taču šī zāģētava vēl darbu nesāka, jo vēl 18. jūlijā hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja Kuldīgas amtmanim Fridriham Hopem, ka tā kā zāģētava ir gatava, jāsāk zāģēt baļķi.
1661. gada 9. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas deva rīkojumu par būvkoku sagatavošanu un piegādi Kuldīgas pilij. Sastādīta specifikācija dažāda izmēra spāru baļķiem, kopā 1100 gabalu, kā arī sadalījums pa dienām, cik namdariem cik dienās attiecīgās kategorijas baļķi jāsagatavo.
1661. gada 19. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas deva rīkojumu no Matkules piegādāt Rendas zāģētavai 300 baļķu un no Valgales 100 asis malkas Rendas stikla kausētavai. 29. aprīlī hercogs uzdeva Rendas amtmanim Melhioram Heidem visus 3 un 4 collu dēļus pa Abavu sūtīt uz Kuldīgu. Ja trīscollīgo nav tad 200 gabalu jāsazāģē. 21. septembrī hercogs deva rīkojumu Matkules amtmanim Arnoldam Šicam ar 12 zirgiem 8 – 9 dienās aizvest uz Rendas zāģētavu 100 baļķu, 30 – 36 pēdu garus un arī Valgales amtmanim Heikingam 100 baļķu. Tajā pašā dienā par šiem rīkojumiem hercogs informēja Rendas amtmani Melhioru Heidenu.
7. septembrī hercogs deva norādījumus rentmeistaram Kristiānam Parhemam Kuldīgas pilij nepieciešamos baļķus pēc izmēra sagatavot Skrundas mežā. Bez tam noteica uzdevumu nākošajā ziemā nocirst un izvest: 400 - 6 – 7 asu baļķu; 600 – 5 asu baļķu un 500 – 4 asu baļķu. Šajā pašā rīkojumā hercogs lika Skrundas Glāznieku stikla ceplī izgatavot Kuldīgas baznīcas logiem stiklus un piegādāt svinu ierāmēšanai.
Tajā pašā 7. septembrī hercogs Jēkabs rakstīja Kuldīgas amtmanim Henriham Hepneram un uzdeva:
- no pils torņa noņemt lielgabalus;
- no dzirnavām noņemt kārniņus un bojāto vietā podniekam apdedzināt citus;
- piekraut kaļķu cepli ar kaļķakmeni apdedzināšanai;
- apjumt kaļķu cepļa šķūni un krāsni;
- saskaitīt gatavos kārniņus un ķieģeļus;
- pie dzirnavām uzcelt māju;
- salpetru aizvest uz Skrundu;
- pasūtīt trūkstošo sēklu, kā arī ziņot, ja nepietiek naturāliju deputāta (naturālās samaksas) izsniegšanai.
Nozīmīgs mežizstrādes produkts bija ogles, kas bija ļoti pieprasītas starptautiskajā tirgū, gan arī nepieciešamas vietējai dzelzs kausēšanai un šaujamā pulvera izgatavošanai.
Jau 1661. gada 29. maijā hercogs Jēkabs no Jelgavas rakstīja Kristiānam Igelštrēmam, ka no viņa 16. un 17. maija vēstulēm esot uzzinājis, cik malkas un ogļu grib saņemt Rīgā. Kad šis daudzums būs sagatavots, tad par lētu cenu to piegādās.
22. septembrī hercogs lika Ventspils krasta soģim Gerhardam Blokam izvest mucas ar oglēm no Usmas muižas. Tajā pašā dienā hercogs deva rīkojumu Melhioram Heidenam Rendā aizvest ogles uz Ventspili, jo krasta soģim jau esot dots uzdevums nosūtīt kuģi, bet Ventspils amtmanim Vilhelmam Grollam hercogs nosūtīja rīkojumu saņemt ogles no Rendas.
No pelniem vārīja salpetru, kas bija viens no šaujamā pulvera izgatavošanas komponentiem.
1661. gada 26. aprīlī hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja uz Bausku Bistramam, ka visi esošie pelni jāsūta uz Rīgu.
2. oktobrī hercogs Jēkabs no Grobiņas deva rīkojumu Bistramam ar pilnu jaudu dedzināt pelnus Saukā, jo drīz viena partija tiks nosūtīta.

Pastāvīgā hercoga uzmanības lokā atradās tekstilrūpniecība.
1665. gada 5. martā hercogs Jēkabs pavēlēja Liepājas krasta soģim Vilhelmam Holtmanam izsniegt Skrundas vadmalas audējam Konrādam Lambertam vienu birkavu vilnas. Analoģisks rīkojums atkārtojās 23. aprīlī. Bet 27. aprīlī sekoja tāds pat rīkojums attiecībā uz vadmalas audēju Johanu Gercenu. Interesanti, ka līdzīgā 2. jūlija hercoga rīkojumā Konrāds Lamberts jau apzīmēts kā Rucavas vadmalas audējs.
4. aprīlī hercogs rakstīja Skrundas muižu iecirkņa rakstvedim Hansam Renšam un noteica, lai pusvadmalā uz 30 olektīm netiktu izlietots vairāk par 8 podiem vilnas. Savukārt 12. aprīlī hercogs nosūtīja Renšam detalizētu viņa iesniegtā norēķina analīzi un norādījumus: piemēram, visu gatavo buraudeklu sūtīt uz Ventspili, kaņepju un linu sēklas sūtīt uz Liepāju, u.t.t.
19. maijā hercogs Jēkabs no Grobiņas nosūtīja uz Sātiem vadmalas audēju Janu Grolāru.
28. jūnijā hercogs lika izmaksāt vadmalas audējam Hansam Dēreram 18 florīnus.
17. septembrī hercogs Jēkabs lika paziņot Tukuma vadmalas audējam Niklasam Šlekesam, ka viņam jāsaņem no Liepājas krasta soģa 1 birkavs vilnas, ½ mucas mencu, ½ mucas reņģu un 1 muca siļķu. (J.Juškevičs nemin vadmalas austuvi Tukumā.)
Sevišķi hercogs rūpējās par soijas jeb sarža (sevišķas vadmalas audums, kuru ražoja Emburgas un Pienavas vadmalas austuvēs) aušanu. 7. martā hercogs deva rīkojumu Liepājas krasta soģim izsniegt soijas meistaram tādu daudzumu vilnas, cik viņam vajadzīgs. 16. jūlijā hercogs deva rīkojumu Emburgas soijas audējam pārcelties uz jauno māju.
28. jūlijā hercogs rakstīja Emburgas amtmanim Patroklam Lavenšteinam, ka sūdzība par soijas audēju Abrahamu Bernartu, kurš esot saņēmis daudz pārtikas produktu, bet maz padarījis, ir kļūdaina. Tas ir noticis vērpjamo ratiņu trūkuma dēļ. Tāpēc hercogs uzdod amtmanim nodrošināt lai trīs galdnieki 14 dienās izgatavo vajadzīgo ratiņu skaitu, tad redzēs, ka audējs izkļūs no parādiem. Tāda paša satura vēstuli hercogs Jēkabs nosūtīja Emburgas manufaktūru inspektoram Mihelam Mihelsenam. (Par Mihelsena darbības sākumu hercoga Jēkaba dienestā liecina 1661. gada 24. februāra hercoga vēstule Mihelam Mihelsenam uz Mēmeli, lai viņš atbrauc uz Rucavu pie amtmaņa, jo vajadzīgs viņa padoms degvīna brūža ierīkošanā). 29. jūlijā hercogs rakstīja soijas audējam Abrahamam Bernartam, lai viņš paziņo, cik izejvielu saņēmis 1660. gadā un cik auduma izgatavojis 1661. gadā. Nodevis viņš esot divus gabalus rupji zaļpelēkā krāsā, kopā 54 olektis.
24. jūnijā hercogs rakstīja Albrehtam Lauem, ka Pienavā nodegusi Soijas audēja māja ar visām izejvielām un gatavo produkciju. Tajā pašā dienā hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja inspektoram Mihelam Mihelsenam un Dobeles amtmanim Kristofam Reinholdam Korfam: pirmajam, ka soijas meistara Hansa nodegušās mājas vietā galdniekiem no Dobeles un Pienavas jābūvē jauna māja, kurā varētu gatavot šaujampulveri; otrajam uzdeva ierādīt, kur ņemt kokus mājas celtniecībai.

Ar kuģniecības atjaunošanu sevišķu aktualitāti ieguva plaša apjoma buru audekla ražošana. 1661. gada 7. septembrī hercogs Jēkabs deva norādījumus rentmeistaram Kristiānam Parhemo tāpēc, ka jābūvē 12 lieli kuģi pēc veco kuģu parauga, pasūtīt visu nepieciešamo 30 000 olekšu buru audekla izgatavošanai. Katrai muižai jānoauž 1000 olekšu auduma.
Jau 1661. gada 17. februārī hercogs Jēkabs uzdeva Ventspils amtmanim Vilhelmam Grollam pie viņa esošo buru audeklu nodot buru meistaram. 5.martā hercogs nosūtīja rīkojumu Kandavas, Mežmuižas, Tukuma un Saldus muižu pārvaldniekiem sūtīt uz Skrundu audējus, kuri var aust buru audeklu. Sevišķi tas attiecoties uz Saldu.
12. aprīlī hercogs Jēkabs rakstīja linaudējam - dreļļu meistaram Fīlipam Melleram, lai paziņo cēloņus, kāpēc viņš nav izpildījis rīkojumu braukt strādāt uz Skrundu.
Jau minētajā hercoga 4. jūlija vēstulē Johanam Tilam Falkmeram par kadru vervēšanu ir pieprasīts audējs (Cambre Weber), vīrs ar sievu, kas var aust biezu linaudeklu, bet sieva balināt, un tā savukārt pieņemtu citu sievu, kas vērptu kaņepes.

Domājams, lielāko daļu vadmalai un linaudamam vajadzīgos diegus vērpšanai sadalīja pa hercoga muižu zemnieku mājām, taču daļu savērpa pie austuvēm. 16. aprīlī hercogs rakstīja Sātu amtmanim, ka vērpējām pēc tam, kad būs beigušas vērpt, jādodas līdz inspektoram Mihelam Mihelsenam.
8. augustā hercogs lika Vecmuižas amtmanim Georgam Buksam uzdot Valles zemniekiem, kuri to spēj, izgatavot lokus (Bügel) lielajiem un mazajiem vērpjamajiem ratiņiem un nodot tos inspektoram Mihelsenam. Tajā pašā dienā hercogs tāpēc, ka darbi kavējas, uzdeva Iecavas, Mežotnes, Jauniecavas, Baldones un Tomes amtmaņiem pēc inspektora sastādītās specifikācijas nosūtīt uz Iecavu vērpējas.

Pie atsevišķām austuvēm pastāvēja arī krāsotavas, kur pārkrāsoja vadmalu, linaudeklu, diegus, arī ādas.
1661. gada 7. martā hercogs Jēkabs noslēdza kontraktu ar Antoniju (arī Patrokls) Grafēniju, kas apņemas ierīkot krāsotavu Emburgā vai citā vietā, kur hercogam tas būtu vajadzīgs. Hercogs maksās 250 florīnu gadā un brīvu uzturu vai deputātu (samaksa natūrā) no Emburgas. 8. martā hercogs kontraktu ar Patroklu Grafēniju nosūtīja Emburgas amtmanim un uzdeva to nodrošināt ar darba spēku un materiāliem. Tajā pašā dienā hercogs pasūtīja no Kēnigsbergas aptiekāra Meijera krāsotavām nepieciešamās ķimikālijas – vīnakmeni, indigo, vitriolu, alaunu u.c. 9. septembrī hercogs rakstīja Emburgas krāsotājam (acīmredzot tam pašam Grafēnijam), ka uz Miķeļiem būs jākrāso viena partija vadmalas sarkanā krāsā, tāpēc lai ziņo, kas tam nepieciešams.
24. jūlijā hercogs deva norādījumu inspektoram Mihelam Mihelsenam nosūtīt Dobeles krāsotājam izmēģināšanai vienu mārciņu kaustiskās sodas (Coucinelli).

Vairāki hercoga Jēkaba Grobiņā izdoti rīkojumi saistāmi ar kuģu būves atsākšanu Ventspilī. Lai gan kuģu būvi un kuģniecību aplūkosim atsevišķi, dažus faktus atzīmēsim jau šeit.
Ir zināmi vairāki hercoga rīkojumi par galdnieku nosūtīšanu uz Ventspili. 29. aprīlī hercogs Jēkabs uzdeva sūtīt uz Ventspili galdnieku Lutriņu amtmanim un Matkules amtmanim Arnoldam Šulcam.
16. aprīlī hercogs deva rīkojumu nozīmēt par koka virpotāju Ventspilī Jāni Lauvu (Jan Lau).
2. jūlijā hercogs deva rīkojumu Jelgavas pulksteņmeistaram ierasties 11. jūlijā Ventspilī, ņemot līdzi visu, kas pavēlēts.
Svarīga loma bija riepnieku (virvju vijēji – Reiffschläger) amatam, kas nodrošināju kuģus ar vajadzīgajām tauvām. 1661. gada 14. februārī hercogs Jēkabs Grobiņā apstiprināja kontrakta noteikumus ar vecā meistara Abrahama Kaltreitera vietā pieņemto riepnieku Kristofu Zodentaseru no Štrālzundes. Viņam maksās 200 poļu florīnus gadā un vienkāršo deputāti (naturālā apmaksa), bet jākalpo tik ilgi, cik hercogs uzskatīs par vajadzīgu. 29. martā hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja Zodenvaseram uz Kēnigsbergu, lai atbrauc līdz Mēmelei, tur varēs saņemt naudu tālākam ceļam.

Stratēģiski svarīga nozare bija šaujamā pulvera ražošana.
1661. gada 17. aprīlī hercogs Jēkabs rakstīja uz Skrundu rentmeistaram Kristiānam Parhemam, ka pulvera meistaram drīz tiks piesūtīts salpetrs. Hercogs uzdeva ierādīt viņam piemērotu telpu pulvera vārīšanai. Vajadzīgās pannas jāliek izgatavot Lutriņos pēc meistara norādījumiem. 7. septembrī hercogs uzdeva Parhemam noskaidrot, cik pulvera ir Skrundas pulvera gatavotājam. 28. septembrī hercogs deva rīkojumu Parhemam no kazaka (Cosaken – kurjers) Janusa Černovska saņemt Skrundas pulvera dzirnavu vajadzībām vienu mucu sēra.

Atzīmēsim vēl dažus hercoga Jēkaba Grobiņas perioda rīkojumus, kas skar amatniecību.
1660. gada 30. decembrī hercogs Jēkabs lika izsniegt podniekam Mihaelam Brandnisam 1 podu (Ließpfund – 20 mārciņas) sviesta, 1 podu sāls, ¼ mucas mencu un 1 podu kaltētu mencu. 1661. gada 17. februārī hercogs apstiprināja līgumu ar podnieku Mihaelu Brandnisu no Drēzdenes. Viņam jāgatavo hercoga saimniecībai trauki un citas lietas, ko gatavo no māla. Viņš darbam prasīja 24 asis malkas un 5 birkavus svina. Viņam tiks dots brīvs dzīvoklis un 300 dālderu gadā. Par labu darbu alga var tikt paaugstināta. 19. februārī hercogs Jēkabs uzdeva Kuldīgas amtmanim apgādāt Kuldīgā strādājošo podnieku Brandeisu ar viņam nepieciešamajām viktuālijām.

1661. gada 19. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja ādminim Martenam Gābelencam, lai dod skaidru atbildi, vai brauks šurp, tad tiks izsūtīta ceļa nauda. Pretējā gadījumā tiks sameklēts, kāds cits, jo ādminis no Skrundas jau ir aizgājis uz Emburgu.
2. jūlijā hercogs Jēkabs Grobiņā lika izsniegt Palangas ādģērim 130 teļādas.
28. septembrī hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja uz Emburgu inspektoram Mihelam Mihelsenam, ka ar kazaku nosūta 19 dēķinus (1 dēķins = 10 gabalu) teļādu priekš Jostena.

Noslēgumā pieminēsim vēl vienu hercoga rīkojumu, kas skāra pašu Grobiņu. 1661. gada 19. jūlijā hercogs Jēkabs deva norādījumus Grobiņas dzirnavniekam Kristofam Knokam, kā strādāt, par paraugu stādot Skrundas dzirnavnieku, kas savas dzirnavas aprīkojis ar diviem labiem ratiem.

Mūsu kaleidoskopiskais hercoga Jēkaba rīkojumu pārskats nebūt nesniedz priekšstatu par faktisko saimniecības atjaunošanas gaitu un sasniegtajiem ražošanas apjomiem. Šim nolūkam būtu jāveic sistemātiska arhīva saimniecisko dokumentu izpēte. Mūsu nolūks bija, pārlūkojot hercoga ikdienas rīkojumu un vēstuļu reģistru, pievērsties subjektīvajam faktoram - tuvāk ielūkoties kādā no hercoga Jēkaba portreta līnijām. Un mēs ieraugām nenogurstošu cilvēku ar milzīgām darba spējām, neatlaidību un kompetenci visdažādākajās saimnieciskās dzīves jomās. Jāņem vērā, ka bez saimniecisko jautājumu kārtošanas hercogam bija jārisina milzums diplomātisko, juridisko, biznesa, kā arī ģimenes lietu kārtošana.

No comments: